Harry Partch

Žanrs:

rituāls postklasicisms.

Auditorija:

kustību teātra studiju absolventi, ekstravaganti mūzikas vēsturnieki, neveiksmīgi psihoanalītiķi.

Ekvivalents:

nokļūšana nezināmas sektas 

rīkotā deju vakarā.

Harijs Pārčs ir dīvains un no vispārējās kārtības izkritis komponists, kas uzaudzis  dažādās pasaules malās, ieskaitot Ķīnu. Komponists, kas visu mūžu cietis no akūtas nespējas piepildīt visas savas ieceres — ne to kāds spēja tā īsti atskaņot, ne īsti tādi mūzikas instrumenti bija un, galu galā — arī pierakstīt un ierakstīt to visu varēja tikai daļēji. Šajā, 1957. gada ierakstā ir izmantoti azartiski studenti, pašizgudroti un pagatavoti instrumenti, jaunieviesti mikrotonālās harmonijas principi un pilnīgi ārprātīga iecere iestudēt sengrieķu mistērijas, saglabājot to būtību — dalībnieku iniciāciju dalībai slepenā, slēgtā un sakrālā organizācijā. Ne mēs tur esam, ne mums ir tiesības tur iekļūt, tāpēc atliek tikai vērot. Ar pārsteigumu, sašutumu un šausmām — trim izjūtām, kas ir neatņemamas mākslas neatņemama baudījuma neatņemamas sastāvdaļas