Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ingmars Bergmans
Mīklaini kā spogulī, 1961
Såsom i en spegel, Ingmar Bergman
Bergmana filma “Mīklaini kā spogulī” uzņemta Faro salā, un filmas nosaukums aizgūts no Pāvila 1. vēstules korintiešiem – mirguļojošā ūdens virsma un spocīgie lāsumi sākuma epizodē ir nosaukuma vizuāls ekvivalents. Kārinas lomu atveido Harieta Andersone, kura spēj ar šķietami nemanāmu vaibstu maiņu, tikai ar acu skatienu izteikt neiedomājami dažādu emociju un izjūtu gammu. Bez tam filmā ir divas Kārinas – viena, kas cenšas dzīvot ikdienas racionālajā realitātē, un otra – noslēpumaino balsu, šausminošu putnu klaigu iracionālajā pasaulē, gaidot Dieva esamības apliecinājumu. Šo otru realitāti pārstāv tukšā telpa ar noplukušajām tapetēm un gaismas lāsumu ņirboņu uz sienas. Sirreālo vidi pastiprina bākas sirēnas brīdinājuma skaņas, kas reizēm atgādina nezināma zvēra kliedzienus. Taču Kārinu satriec šausmīgā vilšanās, kad Dievs viņai vīzijā (tā ir tikai Kārinas vīzija, Bergmans ir pārāk gudrs, lai to inscenētu) parādās kā zirneklis ar atbaidošu seju, un viņas eksistenciālās šausmas tiek padarītas vēl ekspresīvākas, kad aiz loga ieraugām neatliekamās palīdzības helikopteru, kura rēkoņa apslāpē Kārinas kliedzienus. Bergmana filmas skatīties ir mokoši, tomēr muļķīgi izlikties, ka dzīve būtu kaut kas jaukāks.