Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Instrumenti
Iekams
2014, Tru Music Studio
Sev par laimi un dažam labam klausītājam par nelaimi, “Instrumenti” ir iekāpuši “Radiohead” čībās. Nu, ne tajā nozīmē, ka sāktu spēlēt kaut kā līdzīgi, bet tajā, kā savulaik šī savu fanu gaviļu virsotnē nokļuvusī ģitārroka grupa izdeva albumu “Kid A”, kas skanēja pilnīgi citādi – svešādi, elektriski –, un dziesmas piepeši nemaz vairs neizskatījās pēc dziesmām. Arī “Instrumenti”, lai arī pazīstami balss un intonācijas nozīmē, ir izvēlējušies strauju pagriezienu (vai māņu soli) melanholiska minimālisma un noskaņu kamermūzikas virzienā. Otra līdzība ir tāda, ka arī “Radiohead” uzsākuši kaut kādu pavisam neizprotamu (vai drīzāk – subjektīvu un neprognozējamu) albumu ierakstīšanas, noformēšanas un izplatīšanas politiku. Šo “Instrumentu” albumu neviens negaidīja, tas tapa un ieradās ļoti strauji. Varētu rasties aizdomas vienīgi par mēģinājumu paspēt uz tradicionālo Ziemassvētku iepirkšanās sezonu, taču mūzikas acīmredzamais nekomerciālais raksturs drīzāk liecina par apzinātu harakiri populārās mūzikas jomā un nepārprotamu veiksmi radošā virzienā. Albumu pavadīja divi maldu ceļos vedoši vēstījumi – viens ir stāsts par Gruziju kā iedvesmas vietu mūzikas sacerēšanai (nekādu Gruziju, vismaz ne tādu, kādu mēs to iedomājamies, albumā nav iespējams atrast, pat uz vietas pirkto autentisko duduku saklausīt nākas ar grūtībām un var viegli sajaukt ar kādu elektronisku samplu). Otrs ir tas, ka šis ir albums par bērnību (tā laikam tagad ir kaut kāda mode – gan “Prāta Vētras” pēdējais albums, gan “U2” nupat). Arī to grūti iedomāties. Mūzika ir nopietna, pieaugusi, eksperimenti ir niansēti un paliek gaumes robežās, var saklausīt ietekmes no repetitatīvās un mehāniskās mūzikas vecmeistariem, taču arī dzīvā izpildījuma klātbūtne ir nenoliedzama. Šādā veidā turpinot, var nonākt skandināvu ambientās mūzikas plauktos. Bet cerams, ka ne. “Radiohead” gadījums rāda, ka, izejot ārpus šaura un drošību garantējoša žanra, arī ar eksperimentālu mūziku iespējams iekarot jaunu un kopumā daudz plašāku klausītāju loku.