Jaunā latviešu-angļu vārdnīca

Jaunā latviešu-angļu vārdnīca

Andrejs Veisbergs

Rīga: Zvaigzne ABC, 2016

“Jauno latviešu-angļu vārdnīcu” steidzos iegādāties arī tāpēc, ka vecā (to gan arī iznākšanas brīdī 2001. gadā dēvēja par “jauno”) krīt ārā no vākiem, kuri krustu šķērsu laboti ar līmlenti, bet gandrīz ikkatra lappuse saraibināta ar manām praktiķes piezīmēm, papildinājumiem un labojumiem. Uz jauno “jauno” vārdnīcu vairs nebūs jāpārraksta pašas fiksēti tādu vārdu tulkojumi kā “apzināt, ārpakalpojums, atstumtība, elitārs, glābējsilīte, hidrotērps, kapitālsabiedrība, kopbudžets, kurkuma, lando, latvānis, līdzfinansējums, mijmaiņa, nolemtība, pastarpināts, pašbilde, surikāts, triptihs, viesabonēšana”. Taču joprojām mulsina, ka par vārdnīcā neiekļaujamiem uzskatīti “ādminis, aliča, ašķis, čaga, ķimerēties, lupstājs, maijrozīte, meistarstiķis, paugurvalnis, vecupe” un vēl prāvs skaits citu. Īpaši gribētos, lai reiz kāds uzņemtos pārtulkot tādas vietējās – arī vēsturiskās – reālijas kā “autoveikals, fogts, komturs, mesli”. Iedomāsimies, piemēram, ka jātulko teksts, kurā figurē baltu cilts zemgaļi. Tiešām “inhabitants of Zemgale”? Un kā angliski saka, piemēram, “lejasvācu” un “viduslejasvācu”? Vēl jāpiebilst, ka nu jau no vārdnīcas uz vārdnīcu ceļo aplamais “reverss (monētu)” – “obverse”. Reverss arī angliski ir “reverse”, turpretim “obverse” ir medaļas (monētas) otra puse. Priekšējā jeb virsējā. Matu skaldīšana? Jā, arī tur ir kļūda. Skaldīt matus ir “to split hairs”, nevis “hair”.