Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Noskaņojums: siltu pirkstu nospiedumi uz aizsaluša loga
Vieta: tavas pirmās skolas bibliotēkā
Cilvēki: zinoši, mazrunīgi, nedaudz vienaldzīgi, bet skaisti
Ļeņina idejas dzīvo mūsu sirdīs — apmēram ar tādu attieksmi jaunie mūziķi pieskaras dižā sēņu speciālista, aizrautīgā “par jebkādu tēmu” lektora un mūžīgā kaitinātāja Džona Keidža muzikālajam mantojumam. Šajā gadījumā tā ir ķīniešu izcelsmes pianiste Margareta Lenga Tana, kas vēlreiz preparē slavenās Keidža preparētās klavieres un atskaņo Svītu rotaļu klavierēm, taču ierakstā piedalās arī Denisa Rasela Deivisa diriģētais Amerikāņu komponistu orķestris, kuram īpaši Keidžs bija rakstījis skaņdarbu Septiņdesmit četri, rakstījis savas astoņdesmitgades svinībām, kuras nesagaidīja. Vienlaicīgi šajā albumā atrodams agrīnais 1947. gada “balets” Gadalaiki. To rakstot, Keidžs vēl gandrīz neko nezināja par dzenbudismu, taču jau bija aizrāvies ar Austrumu mūzikas teorijām. Lūk, tik sarežģīts ir kompaktdiska saturs, taču to visu var arī neņemt vērā, jo, klausoties, laiks aizskrien nemanot. Aizskrien kaut kur apziņas pieliekamajā un tur paslēpies gaida, kad jūs beigsiet klausīties un atsāksiet nodarboties ar kaut ko jēdzīgāku. Nepievērsiet tam uzmanību un turpiniet — pašās beigās ir rozīnīte: Svīta rotaļu klavierēm, ko Lū Harisona pārlikumā izpilda orķestris (atcerieties, bija kādreiz tādas rotaļu klavierītes ar vienu oktāvu un koka taustiņiem).