John Cage "The Seasons"

Noskaņojums: siltu pirkstu nospiedumi uz aizsaluša loga

Vieta: tavas pirmās skolas bibliotēkā

Cilvēki: zinoši, mazrunīgi, nedaudz vienaldzīgi, bet skaisti

Ļeņina idejas dzīvo mūsu sirdīs — ap­mē­ram ar tādu attieksmi jaunie mūziķi pie­ska­ras dižā sēņu speciālista, aizrautīgā “par jebkādu tēmu” lektora un mūžīgā kai­tinātāja Džona Keidža muzikālajam man­tojumam. Šajā gadījumā tā ir ķīniešu iz­celsmes pianiste Margareta Lenga Tana, kas vēlreiz preparē slavenās Keidža pre­pa­rētās klavie­res un atskaņo Svītu rotaļu kla­vierēm, taču ierakstā piedalās arī Deni­sa Rasela Deivisa diriģē­tais Ameri­kā­ņu kom­ponis­tu orķestris, kuram īpaši Keidžs bija rakstījis skaņdarbu Septiņdesmit četri, rak­stījis savas astoņdesmitgades svinībām, ku­ras nesagaidīja. Vienlaicīgi šajā albumā atrodams agrīnais 1947. gada “balets” Gadalaiki. To rakstot, Keidžs vēl gandrīz neko nezināja par dzenbudismu, taču jau bija aizrāvies ar Austrumu mūzikas teorijām. Lūk, tik sarežģīts ir kompaktdiska sa­turs, taču to visu var arī neņemt vērā, jo, klau­soties, laiks aizskrien nema­not. Aiz­skrien kaut kur apziņas pieliekamajā un tur paslēpies gaida, kad jūs beigsiet klau­sī­ties un atsāksiet nodarboties ar kaut ko jē­dzīgāku. Nepievērsiet tam uzmanību un turpiniet — pašās beigās ir rozīnīte: Svīta rotaļu klavierēm, ko Lū Harisona pārli­ku­mā izpilda orķestris (atcerieties, bija kād­reiz tādas rotaļu klavierītes ar vienu ok­tā­vu un koka taustiņiem).