Čārlzs Mors. „Mārgareta Tečere. Autorizēta biogrāfija, pirmais sējums: Nemainot kursu”. Penguin, 2013. Tulkojums latviešu valodā nav pieejams.
Inese Zandere sāk ar Brodski. Brodskim patika Tečere un Reigans, un šis fakts, ko pieminēja Barišņikovs, kalpojis par ieganstu uzšķirt Čārlza Mora biogrāfiju. Tas ir godīgs iesākums: labākie lasītāji bieži vien nonāk pie grāmatas nevis taisni, bet pa apkārtceļu, caur citu cilvēku negaidītām simpātijām. Iesākums ar Brodski arī noteic īpašu leņķi. Brodska Tečere nebija politiskā figūra vien; tā bija sieviete, kura, pēc poēta uzskata, zināja, kā rīkoties ar varu bez sentimentalitātes. Par to, vai viņam bija taisnība, šajā grāmatā var spriest pats.
Mors ir uzticams, rūpīgs, un Zandere viņa darbu raksturo kā ne bez draudzīga sarkasma veidotu. Tas ir precīzs formulējums. Autorizēta biogrāfija ir žanrs ar iebūvētu spriedzi: subjekts ir piekrituši, bet tas nenozīmē, ka viņi atbalsta katru teikumu. Mors šo spriedzi, šķiet, prot izmantot. Bodnieka meitas Mārgaretas studiju gadu ainas ir uzrakstītas ar sīkumainību, kas liecina par nopietniem arhīva pūliņiem un, iespējams, arī par zināmu prieku pret subjektu.
Zandere raksta atklāti: no salīdzināšanas nav nekāda labuma, bet tieši ar to viņa nodarbojas. Lasot, kā jaunā Mārgareta uzvedās, ģērbās, mācījās un svēra argumenu „laba kvalitāte par zemu cenu” kleitu iegādes brīdī, viņu neizbēgami mēr pret zināmiem tipiem, pret pazīstamu studentes priekšstatu. Rezultāts: neviens atbilstošs tips netiek atrasts. Mārgareta Roberta kā students ir suverēni svešs tēls vidusmēra humanitāro zinātņu auditorijā.
Šis novērojums ir interesants, taču to vajadzētu paplašināt. Mārgaretas Tečeres biogrāfiskais paradokss ir šāds: viņa nebija ekscentriska. Ekscentriķi varas virsotnēs parādās samērā bieži, un viņiem ir atpazīstama raksturu gramatika. Tečere bija kaut kas cits: pilnīgi metodiska. Kara gadu studentes rūpes par ārieni un tēlu nebija narcisms, bet resursu aprēķins. Kleita kā ieguldījums. Draugu loks kā instrumentārijs. Pat biedrenes ģīboņi novērtēti pēc laika izmaksām. Šādu attiecību pret sabiedrisko telpu filozofiskā tradīcija nedaudz nicīgi sauc par utilitārismu, bet praksē tā ir vienīgā metode, kā no Grantemas nokļūt Daunningstritā.
Te Mora biogrāfija paver jautājumu, ko viņš pats, iespējams, nav noformulējis tik asi: vai atšķirība starp „lielo politiķi” un „vidējā uzņēmēja bērnu” ir rakstura atšķirība vai vidē nokodētas vērtību atšķirība? Zandere raksta, ka ieguva skaidrību: valsts vadītāji viņas vidē nav auguši. Tas ir precīzi. Bet precizitātei var pievienot otru slāni: vide, kurā aug politiķi, ražo nevis talantus, bet noteikta veida attiecību ar pasauli, kurā katrs resurss, ieskaitot draugu uzmanību un svešinieka pirmais iespaids, ir vienlaikus patiess un aprēķināms.
Mors šo aprēķinu dokumentē ar pietāti, kas ir atbilstoša žanram. Autorizēta biogrāfija nevar būt klīniska. Bet tās sīkumainais skrupulozitāte, ko Zandere novērojusi, rada cita veida efektu: kopā salasot mazos faktus, pakāpeniski veidojas nevis portrets, bet tehnoloģijas apraksts. Tas, kā no konkrēta vecāku nama un konkrētu apstākļu spiediena veidojas politiskā griba, nav misticisma jautājums. Tas ir inženierijas jautājums, kuru Mors risina ar vēsturnieka pacietību.
Zandere piemin, ka Mora biogrāfija ir 18 gadu darbs, kas izstiepjas vairākos sējumos. Pirmajam sējumam viņa vēl nav nobriedusi. Šī godīgā atzīšana ir vairāk nekā taktiski: tā atklāj, ka milzīgas biogrāfijas žanrs uzliek lasītājam savu laikmetīgo prasību. Ar Tečeri nav iespējams būt neitrālam, un Mors to zina. Viņš sāk ar bērnību un studijām, nevis ar ekonomikas reformām vai Folklendiem, jo tikai tā var panākt, ka lasītājs saskaras ar cilvēku pirms tā kļūst par simbolu.
Šis ir Mora lielākais lēmums un vienlaikus biogrāfijas žanra vecākā gudrība: lai saprastu, ko politiķis domā par valsti, vispirms jāzina, ko viņš domā par laiku. Par tāfeli un kredītu. Par kleitu, kas ilgs. Mārgareta Roberta, kara gadu studente ar uzmanīgu aci pret sev augstāk stāvošajiem, ir vēl nekā šī gudrība iezīmē. Viņa nav topošās premjerministres jauneklīga versija. Viņa ir pilnveidota jau šeit, šajās ainās, tikai mērogā, kas ļauj saprast, kā viss notika.