Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Iļģi
Agrie gadi. Rāmi rāmi
2002, UPE
Noskaņojums: daļēji aizmirsts, bet silts
Vieta: spilvena iekšējā krastā
Cilvēki: neticīgi mācītāji, mīļi skolotāji, godīgi taksometru vadītāji
Latvijas Radio arhīvos atrušināti ieraksti, kas saglabājuši latviešu postfolkloras supergrupas romantiskās jaunības skaistākos brīžus. Divi iespaidīgi albumi, kuru anotācijā gluži nevajadzīgi pievienota taisnošanās par arhaisko kvalitāti. Mūsdienu triphopa un industriālo sampleru vidē tāda analogā šņākuļošana, sprakšķēšana vai tembra pārlēcieni tiek uzskatīti par īpaša artistisma un oriģinalitātes pazīmi, ieliekot dzīvo skaņu kulta statusā. Aparātu perfekcija šajā mūzikā būtu pilnīgi nevietā, mēs tāpat brīnišķīgi dzirdam, kāds spēks un iekšēja spriedze darbina dziesmas Lēni, lēni dieviņš brauca decibelus — krāsu piesātinājuma sajūtu rada nevis producentu vai skaņas apstrādes programmu meistarība, bet balsis, aiz katras stāvošo personību (tā, ko angļi sauc par personality) īpašais raksturs. Lai arī Iļģu sastāvs laika gaitā ir mainījies dažādu iemeslu dēļ, joprojām nepamet dīvainā sajūta, ka šie cilvēki, kas ikdienā staigā tepat līdzās un tādi paši kā mēs, tiklīdz uzkāpj uz skatuves vai sāk dziedāt, ir vismaz pusmetru garāki par jebkuru no mums. Tā ir ļoti personiska un intīma mūzika, kas noteiktā laikā bija nozīmīga mums visiem, arī Latvijai, taču labi, ka vēsturiskā nolemtība nav ierakstījusi to vienīgi arhīvu ailēs. Paldies Upei.