Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Michael Chapman
Pachyderm
2012, Blast First Petite
Arī neviens ir karotājs
1968. gadā Maikls Čepmens pārsteidza nejaušus klausītājus ar debijas albumu “Lietus izsaucējs”, kura tituldziesmas sākumā dzirdam, kā līst lietus, bet tad sāk skanēt ģitāra, kas atdarina lietus skaņu, pamazām pārvēršot to mūzikā. Čepmenu nereti dēvējuši par ietekmīgāko un nozīmīgāko akustiskās ģitāras spēles tehniku izgudrotāju un pārveidotāju, taču pamatā jau viņš ir bijis folka dziedātājs, kas rakstījis savas autordziesmas visai tradicionālā formātā. Šis albums ir negaidīts izlēciens pat pieredzējušu Čepmena klausītāju priekšstatos par to, kā vajadzētu izklausīties septiņdesmitgadīga britu folkmūzikas klasiķa ierakstam. Mūzikas apskatnieki mēdz izlīdzēties ar norādi, ka albumā “Biezādainis” Čepmens esot “devies improvizācijas virzienā”, taču tas ir visai maldinošs apraksts. Ieklausoties rūpīgāk, var pamanīt, ka ģitāras skaņas, kas dzirdamas albuma vienīgajā skaņdarbā (24 minūtes tīrajā versijā un tikpat – remiksā), ir praktiski tās pašas, ar kurām viņš sāka pirms 45 gadiem – lietus pilienu troksnis, atkal un atkal sitoties pret palodzi, atkal un atkal liekot atgriezties pie pārtrauktās domas par to, par ko mums katram ir jādomā brīžos, kad paliekam vieni.