Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Milošs Formans
Kādas blondīnes mīlestības, 1965
Lásky jedné plavovlásky, Miloš Forman
“.. iesim uz kino? Jā, tā ir stulba filma, jē, jē, jē...” šķību rokenrolu ģitāras pavadījumā dzied meitene vēl pirms filmas ievadtitriem, piesakot Miloša Formana agrīno filmu intonāciju – dzīve ir absurda, tā ir skumja un vienlaikus smieklīga. Čehu jaunā viļņa filmas, skaidrs, ietver pastāvošās sistēmas kritiku – pat vīriešu un sieviešu attiecības mazajā ciematiņā, kurā “uz vienu vīrieti ir 16 sieviešu” (vienmēr tīri vizuāli mulsinājusi šāda veida statistika), ir priekšniecības varā. Varbūt tieši tāpēc zīmīgākās ainas šajā filmā notiek gultā – ja neskaita brīnišķīgo balles ainu, no kuras acīmredzot vēlāk uzplauka Formana Čehijas perioda hits, filma “Ugunsdzēsēju balle”. It kā liktos, ka gultā cilvēks var būt pats, taču Formans grib parādīt, ka nebrīve ir visur. Skaistā meitene Andula filmas sākumā gultā draudzenei rāda drauga foto un gredzentiņu, Andulu vēlāk viesnīcas gultā (mācot aizsardzības paņēmienus) paved jauns Prāgas mūziķis, kuru vēlāk jau viņa paša gultā kā mazu bērnu norāj māte un tēvs. Blondās Andulas mīlestības ir tikpat liela ilūzija kā kino, bet, no otras puses, – bez tā visa arī diez kas nebūtu.