Moondog "H’art Songs"

Žanrs:

sirsnīga ņirgāšanās par sevi un, vēl jo sirsnīgāka — par citiem

Auditorija:

vechipiji, zaļo kustības kaujinieki, cilvēktiesību ienaidnieki

Ekvivalents:

dziedošs Imants Kalniņš

Mūndogs ir Lūiss T. Hardins — sirms, garmatains un bārdains absurdā minimālisma patriarhs, kura retie klasiskās instrumentālās mūzikas uzvedumu audioieraksti ar grūtībām atrodami pat lielajos interneta kompaktdisku veikalos. Būdams izņēmums no vispārējās divdesmitā gadsimta mūzikas vēstures, viņš ir atļāvies arī pats ierakstīt kādu izņēmuma albumu — 10 bērnišķīgi naivas un nežēlīgas dziesmiņas par pundurcūku, par Aļasku, par cilvēktiesībām un visvairāk pats par sevi. Nezinot labāku izskaidrojumu albuma nosaukumam, varētu domāt, ka tās ir dziesmiņas kaut kur pa vidu starp augsto mākslu un sirdi. Un noteikti pa vidu tam, kas notiek visapkārt. Te nu būtu jācitē pats mākslinieks: “Pietiks nu par tām cilvēktiesībām! Kā tad ir ar bišu tiesībām? Un ar utu tiesībām? Un ar skudru tiesībām? Un ar, un ar, un ar, un ar sikspārņu tiesībām? Un ar kaķu tiesībām? Un ar žurku tiesībām? Un ar gliemju tiesībām? Un ar basģitāru tiesībām? Un ar pēcpuses tiesībām? Un ar tārpu tiesībām? Un ar cērmju tiesībām?”