Neveiksmes stāsti

http://schlosspost.com/category/artfail/

Akademie Schloss Solitude ir visai neparasta dažādu mākslu veicināšanas iestāde Štutgartē. Tā ierīkota muižas ēkās vienā no pilsētai visapkārt esošajiem mežainajiem pakalniem. Lai gan pasākums nav privāts un to finansē vietējā vara, tā darbošanās nepavisam neatgādina valsts vai pašvaldības uzturētu institūciju ikdienu – vispirms jau tāpēc, ka “Vientulības muižā”, pēc tās ilggadējā direktora Žana Batista Žolī vārdiem, “nav nekādas demokrātijas”. Šis princips var pārsteigt jau brīdī, kad esat iesniedzis pieteikumu akadēmijas stipendijas saņemšanai. (Akademie Schloss Solitude piešķir ikmēneša stipendijas un apmešanās vietu dažādu jomu māksliniekiem, sākot no pusgada līdz pat diviem gadiem.) Saskaņā ar muižā pieņemto kārtību pieteikumus katrā nozarē vērtē tikai viens vērtētājs, un viņš tad arī atbild par to, kurš stipendiju saņems, bet kurš ne. Un tas vēl nav viss. Kā pirmajā tikšanās reizē teica Žolī kungs, “mums nav svarīgi, lai jūs te ierastos un pabeigtu kādu jau iepriekš iecerētu “projektu”, jo, ja jūs te esat, jūs kaut ko agri vai vēlu paveiksiet tāpat”. Šāda pieeja var likties absurda, taču mākslā mēģinājumiem, kļūdām un neveiksmēm ir tikpat liela nozīme kā sasniegumiem un “pabeigtiem projektiem”, un tieši tāpēc šis akadēmijas darbības modelis man šķiet viens no kultūras jomai atbilstošākajiem. Tam atbilst arī nupat akadēmijas interneta vietnē sāktā dienasgrāmata jeb hronika, kurā iecerēts stāstīt par mākslinieku neveiksmēm, nonākšanu strupceļā un ieplānoto “projektu” nenovešanu līdz galam.