Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Olga Sedakova
2 ceļojumi
Maskava: Логос, Степной ветер, 2005
Ir tādi apbrīnojami cilvēki, kuru dzīve izskatās pēc esejas, un filoloģe Olga Sedakova ir viņu vidū. Olga Aleksandrovna pati atceras kādu Aleksandra Pjatigorska lekciju, kurā viņš norādījis, ka dīvainā notikumu saskaņotība Gautamas dzīvē vēl nenozīmējot, ka tādu notikumu nav bijis. Viņas ceļojums uz Brjansku pie turienes pionieriem un grāmatu mīlētājiem un viņas ceļojums uz Tartu, Jurija Lotmana bērēm, šķiet kādas dievišķas rokas uzrakstīts – vismaz tā, kā to atstāsta Olga –, bet viņas stāstītajā nekļūdīgi iezīmējas daudzu citu nemirstīgo Krievijas ceļotāju stāsti. “Stacijas restorāns, par spīti visam, tomēr strādāja. Briesmīga blonda oficiante ar tirkīzziliem plakstiem atvēra bloknotu un draudīgi paziņoja: “Nu. Ko ņemam?”” Bezdibenīgās krievu telpas situācijas Sedakovai tai pašā brīdī sasaucas ar Rilki, Bahu, Pasternaku un, protams, Gogoli. Nav nekā dīvaināka kā pieprasīt pārtraukt smēķēt uz sīkas dzelzceļa stacijas perona, pamatojot to ar nolikumu par aizliegumu smēķēt telpās (помещение). Skaidrs, ka pēc tās skumjā Olga izrādās viena pret vienu ar nakti un stindzinošu aukstumu, “kur spuldzes jau bija beigušās”, bet “vējš gaudoja, un sniegs šaustīja tā, ka neviens pats visā pasaulē to vairs nespētu nosaukt par telpu”.