Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tas bija Taizemē — es guļu naktī galīgi slims, apkārt kolosāls klusums ar īpatnējām putnu melodijām, mani moka drudzis un es lasu Alķīmiķi, tas bija perfekti — tajā drebulī izlasīju vienā naktī un nākamajā rītā principiāli biju vesels.
Pamatatziņa ir tāda — katram, arī tev, ir jāprot dzirdēt pašam sevi un uzticēties sev, mani pat nemulsina tas, ka daudzi šo grāmatu uzskata par banālu — banalitāte ir cilvēkos, nevis grāmatā, tur taču var saskatīt tikai tik daudz, cik bagāta ir cilvēka iekšējā pasaule. Dzirdēju, ka pēc Alķīmiķa iznākšanas daudzu miljonu tirāžā autors ir kļuvis bagāts — viņš nudien to ir pelnījis. Es priecājos, ka Koelju ir novērtēts šajā dzīvē, nevis, teiksim, pēc nāves. Ar labām grāmatām un filmām ir tā, ka iespaidi nosēžas tikai pēc dienām divām trim. Piemēram, es vairākas reizes lasīju Grāfu Monte Kristo un katru reizi guvu kaut ko jaunu.