Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pāvels Kostomarovs, Aleksandrs Rastorgujevs
Es tevi mīlu, 2010
Я тебя люблю, Павел Костомаров, Александр Расторгуев
Filma, kas uzņemta tajā muļķīgajā, pirms gadiem desmit vai pieciem populārajā amatieru rokas kameras stilizācijā, turklāt ar sižetisku pretenziju uz to, ka “šis materiāls ir atrasts un jūs to redzat bez montāžas vai redakcijas”. Sākot ar “Blēras raganām” un beidzot ar filmu par Norvēģijas troļļiem šis paņēmiens ir izmantots mazbudžeta šausmu filmās, šādi cerot attaisnot specefektu vājumu un piešķirt filmai lielāku “ticamību”, lai gan visbiežāk ar to ir panākts tikai “šausmīgums” šī vārda ikdienišķajā nozīmē. Šī ir pirmā filma, kurā amatiervideo stilizācija un fragmentārisms nekaitina un šķiet attaisnots, turklāt operatora darbs ir pārliecinošs, kvalitatīvs un aizraujošs, bet aktieri spējuši noturēt to trauslo līniju, kurā skatītājs no tiesas apmulst, vairs nesaprotot, kur ir “reālā dzīve” un kur – “kino”. Bet stāsts (vai pareizāk sakot – vēstījums) ir par to, kā ikdienas dzīves drazās un netīrumos dzimst mīlestība. Un skaists ir daudzslāņainais un plašais mūsdienu Krievijas sadzīves detaļu portretējums.