Pauls Bankovskis

Pirmās skaņas

Pirmās skaņas
http://www.firstsounds.org

Skaņu arheoloģija ir zinātnes nozare, ar kuru ikdienā pārāk bieži laikam gan neiznāk saskarties. Un tomēr tā ir joma, kuras izpētes objekti ar savu trauslumu un pakļautību iznīcībai biedējoši pārspēj citu arheologu meklētās un pētītās senatnes liecības. Šie objekti ir paši senākie mēģinājumi ierakstīt skaņu – vai nu uz plānas metāla folijas, vai, piemēram, uz vaska cilindriem vai ar vasku pārklātām plāksnēm. Sākotnēji tika mēģināts ska­ņas fiksēt vai nu zinātniskos nolūkos, vai, piemēram, lai ierakstītu diktētu tekstu, līdzīgi kā to tagad dara ar diktofonu. Šo ierakstu mērķis nebija kaut ko saglabāt nākamajām paaudzēm. Pēc runātā at­­šifrēšanas vasks bieži vien tika nokasīts, un plāksne vai rullis atkal bija gatavs jaunam ierakstam. Šie ierakstu formāti ir tik trausli un bieži vien slikti saglabājušies, ka jebkurš mēģinājums tos vēlreiz nospēlēt, lai skaņu pārvērstu digitālā formātā, parasti nozīmē oriģināla iznīcināšanu. To­mēr nesen ir atrasts veids, kā šos ierakstus pārrakstīt, faktiski tiem nepieskaroties. Izmantojot lāzerskenēšanas me­todi, kas sākotnēji tika pielietota CERN laboratorijā Šveicē, šādus ierakstus ta­­gad atkal var noklausīties un pārkopēt izturīgākos informācijas nesējos. Laikam gan nebūs pārspīlēti teikt, ka 19. gadsimta otrajā pusē ierakstītām balsīm, kas piederējušas ļaudīm, kuri, visticamāk, ne mirkli nepieļāva iespēju, ka viņus kāds sadzirdēs arī pusotru gadsimtu vēlāk, pie­­mīt kaut kas nedaudz spokains. Vienīgi nav skaidrs, kas ir spokaināks – viņi, kas runā vai dzied, vai mēs, kas viņus dzirdam.