Relīze

Visbiežāk ar vārdu “relīze” sastopas cilvēki, kas strādā žurnalistikā vai sabiedrisko attiecību jomā, taču aizvien biežāk arī vienkāršie avīžu lasītāji un elektroniskā pasta lietotāji ir spiesti “saņemt relīzes”, kas parasti izrādās

kāda publicitāti alkstoša politiķa vai uzņēmēja stāsts par viņaprāt svarīgu notikumu viņa piesātinātajā ikdienā. Nešauboties, ka vārds ir aizgūts no angļu valodas, mēs to lietojam ārkārtīgi šaurā nozīmē, taču citviet release pirmām kārtām nozīmē atbrīvošanu (arī no cietuma vai roku dzelžiem), un tā izcelsme meklējama vecfranču un latīņu valodās, nonākot pie mums daudz labāk pazīstamā vārdā “relaksēties”. Laxāre latīniski nozīmē palaist vaļīgāk (piemēram, zābaka šņori vai apģērbu), atslābināties. Laxus ir ļengans, vaļīgs, izstiepts. Tādējādi cilvēki, kas nodarbojas ar preses relīžu izsūtīšanu, lai arī cik saspringti un apgrūtināti paši sev nešķistu, galu galā “atvieglo sirdi”, atbrīvojas no informācijas paši un atbrīvo informāciju no konfidencialitātes žņaugiem, citiem vārdiem sakot — padara ļenganāku robežu starp sabiedrisko un personīgo. Šajā nozīmē nav tik nepareizs arī vulgāri skanošais izteiciens “izlaist relīzi” — drīzāk tas ir uzskatāms par tautoloģiju, jo re-līze jau arī ir tas, ko iz-laiž. Cits paradoksāls atbrīvošanās mehānisms mūsdienu sabiedrībā ir līzings — specifisks finansu darījums, kurā starp pircēju un pārdevēju ienāk kāds trešais un atbrīvo viņus no nepatīkamās savstarpējo norēķinu problēmas, vistiešākajā veidā realizējot laika un naudas attiecības. Arī līzingā izpaužas iespēja atslābināt savu pozu naidīgi noskaņotajā pasaulē, izstiepjot attiecību kārtošanu ilgākā laika posmā un padarot vaļīgu īpašuma jēdzienu, kurš pēdējo gadsimtu gaitā visiem sagādājis vairāk nepatikšanu nekā prieka.