Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Amelia
2024, Nonesuch Records
Lorijas Andersones CV viņas pašas vietnē rakstīts, ka mūziķe dzimusi 1947. gadā Čikāgā, “tajā pašā vietā un laikā”, kad grupa kodolzinātnieku, kas piedalījušies Manhatanas projektā, sāka pastardienas pulksteņa laika atskaiti, brīdinot pasauli par draudošo bojāeju. Tolaik draudu līmenis tika izteikts kā “septiņas minūtes līdz pusnaktij”, laika gaitā tas ir vairākkārt mainīts uz priekšu un atpakaļ, vistālāk no bojāejas pasaule bija 1991. gadā (17 minūtes), bet vistuvāk atrodas tagad (90 sekundes). Gluži tāpat kā šis skaitlis neatspoguļo reālo laiku, bet gan rada priekšstatu par apdraudējumu, Lorijas Andersones stāstnieces talants slēpjas spējā nevis izstāstīt reālu stāstu, bet gan radīt reālu noskaņu. Mums tikai šķiet, ka viņa stāsta par dažādiem atgadījumiem, savu vai kāda cita pieredzēto, dažādas anekdotes un reliģisku grāmatu tekstus, bet patiesībā viņa ar dažādiem smalkiem psihoaudiāliem paņēmieniem pārveido mūsu domāšanu – uz dažām minūtēm, nepilnu stundu vai arī uz ilgāku laiku. Viņas jaunākajā albumā ir 22 nodalīti skaņdarbi, taču patiesībā tas ir viens vesels stāsts par mēģinājumu iztēloties lidotājas Amēlijas Ērhārtas pēdējo ceļojumu 1937. gadā, kad viņa pacēlās gaisā Kalifornijā, lai aplidotu apkārt zemeslodei. Viņas bojāejas apstākļi joprojām nav zināmi, par mirušu viņa izziņota tikai 1939. gadā. Starp citu, Amēlijas sejas vaibsti ir ārkārtīgi līdzīgi Lorijai Andersonei.