Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Lupa
Sequences and Consequences
2019, Jersika Records
“Džezs ir mūzika tiem, kas savu mīlestību jau iztērējuši,” teica kāds taksists Jevgeņija Griškoveca romānā “Krekls”. Viņš savā mašīnā klausījās tikai džezu, jo to klausās “nopietni un sarežģīti cilvēki”. Kādreiz tā nebija, džezs taču radās kā viegla un izklaidējoša mūzika, ko Amerikā spēlēja nabadzīgi un melnādaini mūziķi, bet populāra tā kļuva bagātu un laisku baltādaino klausītāju vidū. Ar laiku džezs kļuva par virtuozitātes etalonu, par labākajiem tika uzskatīti izpildītāji, kas spēlēja izcili, ģeniāli, neatdarināmi. Mūsdienu džeza ainavu Latvijā nosaka cilvēki ar labu muzikālo izglītību – iegūtu gan tepat, gan izmantojot iespējas, ko paver Eiropas skolas. Pārzinot džeza vēsturi, perfekti pārvaldot savu instrumentu un pakāpeniski audzinot savu klausītāju, var ieslīgt rutīnā: labu džezu radīt ir kļuvis viegli un patīkami, tāpēc ir svarīgi meklēt un atrast stimulu virzīties tālāk. Kvartets Lupa sevi nodēvējis par modernā džeza grupu – tajā ietilpst elektriskie taustiņinstrumenti, bungas savienojumā ar bungmašīnu, elektriskā basģitāra un saksofons, kam arī pieslēgti elektriskie efekti. Apzīmējums “moderns” var būt maldinošs: vieni to uztvers kā “mūsdienīgu”, “modīgu” mūziku, citi meklēs saistību ar modernismu džezā 20. gadsimta vidū un 70. gados, kad jaunu instrumentu ienākšana radīja priekšstatu par fusion džezu. Bet rezultāts ir tīri nostrādāta un patīkama mūzika, kuru formāli ierobežo skaņdarbu garuma nosacītās robežas – septiņas astoņas minūtes, kas ļauj izvērsties gan saksofonistam Dāvim Jurkam, gan taustiņniekam un komponistam Ritvaram Garozam. Mēdz teikt, ka īstu brīvību var sasniegt tikai tad, ja ir formāli ierobežojumi.