Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andris Zeibots
Plīva
Rīga: Literatūras kombains, 2021
Šis ir dzejoļu krājums, kas prasās pēc paskaidrojuma – izdots kā sērijas “Ārpus laika” pirmā grāmata, kas tam sekos, mēs nezinām, grāmatas beigās ir vienīgi kāds noslēpumains pieteikums, kaut kas par signāliem no citpasaules, tās nosaukums “Plīva” ir krājuma (vai poēmas?) trešās daļas nosaukums, pirmās divas saucas “Virs ikdienas sufokāta” un “Apgaismības un klasiciskā prāta dziesmas”. Lasītājs sastopas ar to visu nesagatavots un pārsteigts, zināms taču, ka Zeibots pēdējo laiku pavadījis, rakstot biezus un rakstuzīmēm pārbagātus romānus. Te – nepārprotami dzejoļi, kas izbirst cauri jebkādam klasifikācijas sietam, pārnopietnība tajos savīta ar pajolīgu rotaļāšanos ar vārdiem un kaut kur pamanītām frāzēm, balansējot starp sasāpējušo ikdienu ar tās “čeku loteriju” un “datora ekrānu” un pārlaicīgiem jautājumiem par haosu, simboliem, neironiem, smadzenēm. Plānā burtnīciņa neļauj smagnējai konstrukcijai nomākt lasītāja trauslo interesi, bet daža laba dzejas rindiņa vienkārši izlec laukā un savaldzina kā kaut kas starp kaķīšu video un dick pic Instagrama sarakstē ar nepazīstamiem cilvēkiem. Piemēram, “zeme apaļa nav vēl līdz galam/tā tikai liecas”.