Dereks Ofords u.c. "Franču un krievu valoda Krievijas impērijā"

Franču un krievu valoda Krievijas impērijā

Sastādītāji Dereks Ofords u.c.

Edinburga: Edinburgh University Press, 2015

Protams, interesi par divu valodu mīlas stāsta detaļām reiz aizkūra Jurija Lotmana grāmata par Puškina “Jevgeņiju Oņeginu”, un nu tas novedis tiktāl, ka es bez īpašas nepieciešamības ziņkārīgi šķirstu pētījumu, kurā ir runa par to, ka vāciete Katrīna II, mītot franciski runājošajā krievu galmā, ar vācieti Frīdrihu Melhioru Grimmu sarakstās franču valodā, un līdzās dažādiem vēsturiskiem argumentiem, kāpēc tas viss tā notiek, izceļas šāds: Grimms ir bijis Krievijā, un viņi ar Katrīnu II ir sarunājušies, vēstules ir sarunu turpinājums, tās ir sarunas uz papīra, bet saruna kā izkopta, sarunbiedrus satuvinoša spēle pati par sevi ir iedomājama tikai franču valodā. Cita krievu Luīze Marija Auguste fon Bādene, Katrīnas II mazdēla sieva, arīdzan vāciete, franciski sarakstījās ar savu māti un Gētes “Faustu” lasīja franču tulkojumā. Ir pamats aizdomām, ka franču valoda bija šo vācu princešu īstā bērnības valoda, kas būtu mazāk ticams, runājot par “īstiem” krieviem, bet jautājums par valodas attiecībām ar identitāti arī krievu gadījumā ir tikpat nopietns, jo vairāk tāpēc, ka Krievijas tieksme uz frankofoniju izgāja tālu ārpus galma sienām. Voltērs, kā zināms, pasludināja franču valodu par Eiropas valodu. Un es tagad atšķiru lappuses ar rūpīgu vācietes Katrīnas II vēstulēs lietotās franču valodas analīzi (pētnieki norāda, ka tā ir pārpilna arhaismiem, idiomām, parunām, pašas izgudrotiem neoloģismiem, slēptiem citātiem, atsaucēm uz franču komēdijām un dziesmām), un to visu, ieskaitot šīs krievu imperatores vēstuļu citātus, es, latviete, lasu angļu valodā. Tā nu ir ar to “Eiropas valodu”, un diez vai Breksits ar Makronu tur spēs ko mainīt.