Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Liks Sants
Faktu fabrika
Ņujorka: Vintage Books, 1998
Gadiem apbrīnoju Santa vīrišķīgi atturīgo rakstības stilu. Viņa plašāk pazīstamā grāmata “Low Life” (“zemā” vai “trūcīgā”, vai “pieticīgā” dzīve) par Ņujorku no 19. gadsimta vidus līdz t.s. “sausajam likumam” 20. gadsimta 20. gados atstāj iespaidu ne vien ar rūpīgo faktu izpēti, bet empātiju, ar kādu Sants raksta par tiem, kurus mēdz dēvēt par dzīves padibenēm. Iespējams, to nosaka arī viņa paša pieticīgā, proletāriskā izcelsme. Ar izpratni un erudītu cilvēku vidū diemžēl reti sastopamo spēju novadīt domu līdz lasītājam skaidri viņš raksta arī par mākslu – gan The New York Review of Books, gan daudzos citos izdevumos.
“Faktu fabrika” ir autobiogrāfiskas etīdes, ar kuru palīdzību Sants pārdomā, kā bērnība rūpnieciski panīkušā Beļģijas rajonā, pusaudža gadi trūcīgā Ņūdžersijas guļamrajonā un visai vētraina, dažādiem eksperimentiem pārpilna jaunība Ņujorkā, kā arī mazizglītotie, dziļi ticīgie un dažādas traumas pārdzīvojušie vecāki varētu būt veidojuši viņa tagadni. Viņš secina par sevi, ka ir “arheoloģisks lauks”, ar ko gan īpaši neatšķiras no citiem cilvēkiem. “Es nevaru izdarīt nekādu galīgu spriedumu par to, kas mani veidojis. Varu tikai rekonstruēt teritoriju un iztēloties tur darbojošos fabriku.” Acīmredzot fabrika turpinājusi darbu, jo tikai šodien uzzināju, ka pirms dažiem mēnešiem Liks Sants kļuvis par Lūsiju Santu – 67 gadu vecumā. Jo atlikušos mūža gadus viņš beidzot vēloties nodzīvot pa īstam.