Oktavio Pass "Pērtiķis gramatiķis"

Oktavio Pass

Pērtiķis gramatiķis

No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups

Rīga: Neputns, 2023

“Sākuma nav, pirmvārda nav, katrs vārds ir kāda cita vārda metafora, kas ir metafora vēl citam vārdam, un tā uz priekšu. Visi vārdi ir tulkojumu tulkojumi.” Savāda grāmata, kas iznākusi apgāda Neputns eseju sērijā un nav eseja. Tā nodēvēta par poēmu prozā un sastāv no 29 nodaļām. Veltīta indiešu dievam Hanumānam, kas patiesībā bija pērtiķis, sarakstīta laikā, kad meksikāņu rakstnieks bija nosūtīts uz Indiju kā diplomāts, taču beidzas ar piezīmi “1979. gada vasara, Kembridža”. Ceļojums valodā, kas sākumā izliekas par pastaigu Galtas tempļu pilsētiņā 10 kilometru attālumā no Džaipuras Rādžastānas pavalstī, taču topogrāfiskās taciņas ātri vien pārtop vārdu un teikumu labirintos, neslēpjot autora pārsteigumu un sajūsmu par to, cik viegli valoda mūs iepin savos valgos, kuros mēs paliekam uz mūžiem. Paliekamība ir viens no visbiežāk lietotajiem vārdu jaundarinājumiem vai vismaz jaunlietojumiem, jo brīžiem kļūst neiespējami nošķirt, kur beidzas vērīga pētnieka un gramatiķa aizraušanās ar esošu eksotisku parādību nosaukšanu un kur tā ir dzejnieka fantāzija (par dzejnieka fantāziju taču ir grūti teikt “sākas”), jo īpaši tāpēc, ka dzejnieku šajā gadījumā ir tulkojis dzejnieks. Un, kā saka Oktavio Pass: “Cilvēku raksts atšķiras no dievu raksta ar to, ka cilvēkiem zīmju skaits ir ierobežots, bet dieviem tas ir bezgalīgs. Tāpēc pasaule ir visai neveikli uzrakstīts teksts, un pat dieviem tas nav salasāms.”