Pārcēlāji

Ēriks Tomsons. Pēteris Jansons. Laimonis Pētersons|
Sastādītāja Māra Zirnīte
Mutvārdu vēstures sērija “Bezbailīgie”
Pārcēlāji
Rīga: Mansards, 2021

Atkal sameklējot plauktā “Pārcēlājus”, mani vadīja vēlēšanās ieraudzīt Māras Zirnītes vārdu, vēlreiz sastapties ar viņu brīdī, kad viņa jau ir sēdusies Pārcēlāja laivā. Lai kas viņš būtu, gan Mārai atradās pareizie jautājumi, ko uzdot, un prasme īsajā brīdī starp šeit un tur uzmanīgi uzklausīt viņa dzīvesstāstu. Tekstā man gribējās sajust Māras klātbūtni, to, kā viņa ir risinājusi mūžīgo sarunas, mutvārdu stāstījuma, un rakstīta, publicēšanai sagatavota teksta attiecību problēmu. “Katram autoram” – un ar to šeit domāts savas dzīves autors, kurš izstāsta šo dzīvi, – “ir izteikti individuāls runas veids, kas liecina par dzīves vidē un pieredzē gūto ietekmi uz valodu, individuālo runas kultūru,” saka Māra. Savulaik, kad dažus pētnieku gādātos atmiņu pierakstus gatavoju Rīgas Laika versijā, daudz runājām par to, kā nepazaudēt cilvēku, kā nenorediģēt sarunas dzīvību, kur paliek intervētājs, bez kura saruna nenotiek. Bēgļu laivu vadītāju atmiņas, kam mutvārdu vēstures pētnieki ļāva beidzot izpeldēt no ilgās noklusētības, ir teksts, kurā nozīme katram sīkumam. Un viņi ir varējuši uzticēties tai rokai, kas tiek padota pretī no krasta, no grāmatas. Māras rokai.