Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pavels Dmitrijevs
M. Kuzmins: meklējumi un komentāri
Sanktpēterburga: Renome, 2016
Rakstu krājums, kurā apkopoti daudzu gadu gaitā un dažādā kontekstā tapuši Mihaila Kuzmina dzīves un tekstu pētījumi – un cik jauki, ka tie, neraugoties uz visnotaļ akadēmisko izpildījumu un zināšanu līmeni, nosaukti nevis par pētījumiem, bet vārdā, kuram faktiski tulkojums “meklējumi” ir mazliet par svinīgu. Разыскания – meklēšana, sadzīšana rokā, uziešana. Ziniet, tāda intelektuālu urķu izprieca, kurā iešana pa tekstu un notikumu pēdām nozīmē ne tikai kopsakarību saskatīšanu, bet arī prieku par uzietām nejaušībām, draudzīgu attieksmi pret nekārtībām un paviršībām. Un pašam būt marginālijai uz kaut kā malām. Te jau es atkal esmu uzsēdusies savā jājamzirdziņā, un tam labpatīk iet uz priekšu, kā jau nu vēsture virzās, bet man – tajā sēdēt ačgārni, ar seju pret asti. Un man ārkārtīgi patīk, ka Dmitrijeva rakstos caur Kuzmina personību paveras tāda Pēterburgas, Venēcijas vai, teiksim, krievu dzejas sudraba laikmeta ainava, kurā nav tik daudz melanholijas, fatālisma, miršanas un naksnīgās pelēcības, bet vairāk raibuma, krāsainības un viegluma. Jo Kuzminam mīlestība (lai kas tā tāda būtu) ir bauda, un ciešanas (lai cik neizbēgamas) to neaizēno. Dmitrijeva zinātniskās intereses ir cieši saistītas ar mākslu un teātri, tāpēc īpaši efektīgu viņam izdevies izveidot plašo arhīva publikāciju sadaļu, kur Kuzmina sarakste ar Meierholdu, dažādi mazi libreti baletiem un pantomīmām, komponētas dzejas tulkojumi un teātra kritikas kustas kā stikliņi kaleidoskopā. Mirdzoši.