Timotijs Snaiders "Ceļš uz nebrīvību. Krievija, Eiropa, Amerika"

Timotijs Snaiders

Ceļš uz nebrīvību. Krievija, Eiropa, Amerika

Ņujorka: Tim Duggan Books, 2018

Gluži tāpat kā ar Māras Poļakovas tulkoto Serhija Žadana “Internātu”, ko lasīju pirms šīs grāmatas, neatstāj sajūta, ka tā rakstīta tagad, pēc 2022. gada 24. gada februāra. Ka Snaiders kā viens no pirmajiem pasteidzies post factum izanalizēt, kā un kāpēc sākās šis nolādētais, briesmīgais karš. Taču nekā tamlīdzīga. Manā plauktā grāmata stāv jau gadus trīs, es vienkārši līdz šim nesadūšojos tai pieķerties, jo laikam tā pa īstam man negribējās zināt. Bez tam šī saikne starp Putina Krieviju un Trampa Ameriku caur Janukoviča Ukrainu manā galvā eksistē jau krietnu laika sprīdi, tomēr jāatzīst, ka Snaiders apbrīnojami precīzi un spilgti atklāj to detaļās, kuras vai nu neesmu zinājusi vispār, vai neesmu tām pievērsusi vajadzīgo uzmanību. Viņš parāda, kā un kāpēc Krievijā noticis pavērsiens uz klaju un neslēptu fašismu, kā sākās acīmredzamu, it kā aksiomātisku faktu noliegšana, dēvējot tos par “viltus ziņām”, kas tagad kā mentāls mēris šķiet pārņēmis visu pasauli. Viņš rūpīgi iezīmē pašreizējās diktatūras “eternālisma” ideoloģiju, kuras elementi ir arī izredzētība (komplektā ar nesodāmību) un piesavinātās tiesības noteikt, kas ir un kas nav patiesība (“tāpēc, ka es, Putins, Iļjina skolnieks un sekotājs, tā teicu”). Nezinu, kāpēc atšķirībā no citām Snaidera grāmatām nevienam nevajadzēja, lai tā tiktu iztulkota. Tā ir obligātā literatūra, ticiet man. Arī vēl tagad, kad ir noticis un turpina notikt tas, par ko, grāmatu izlasot, ir skaidrs, ka tas nemaz nevarēja nenotikt.