Timotijs Snaiders "Melnā zeme. Holokausts kā vēsture un brīdinājums"

Timotijs Snaiders

Melnā zeme. Holokausts kā vēsture un brīdinājums

Ņujorka: Tim Duggan Books, 2015

Var apšaubīt grāmatas brīdinājuma daļu, kur Snaiders piesauc 21. gadsimta karus un globālās klimata pārmaiņas, kas varētu atraisīt monstrozu instinktu impulsus vismaz daļā cilvēku dzimuma un novest pie holokaustam līdzīga rezultāta. Var piesieties par paviršībām attiecībā uz Latviju un Igauniju, kuras atšķirībā no Polijas, Ukrainas, Lietuvas, Krievijas un Hābsburgu impērijas Snaiders pazīst mazāk (diez vai Vācijas ebrejiete tika nogalināta Rumbulā – autors vienkārši nezina, ka Rīgas tuvumā ir vairāki meži un Latvijā nogādātos ārvalstu ebrejus nošāva Biķerniekos; un, lai gan tiesa, ka gan Konstantins Petss, gan Johans Laidoners mira Krievijā un nebrīvē – turklāt Petss psihiatriskajā slimnīcā, nevis cietumā –, tomēr tas notika 50. gados un ievērojamā vecumā, nevis drīz vien pēc apcietināšanas 1941. gadā, kā izriet no grāmatas). Var arī diskutēt par Snaidera galveno tēzi, ka holokausts pārsvarā notika tur, kur bija sagrauta valsts, un it īpaši divkāršās okupācijas zonās – Austrumpolijā, Latvijā, Lietuvā utt. Tomēr grāmatas vērtība ir skrupuloza kolaboracionisma problēmas izpēte, saistoša Polijas un Vācijas attiecību analīze un pamatota Rietumos iesakņojušos holokausta mītu apšaubīšana.