Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ja kāds 20. gadsimta 90. gadu vidū mums būtu mēģinājis iestāstīt, ka par izplatītākajiem vaļaspriekiem un publicistikas žanriem jau pavisam drīz kļūs kulinārija un jebkas, kas saistīts ar kaķiem, mēs, visticamāk, uzskatītu, ka mums darīšana ar trako. Tas bija laiks, kad viens krievu valodā tulkota un izdota ārzemju romāna eksemplārs varēja apceļot vairāk draugu un paziņu, nekā tagad tev ir “laiku” pie kādas Instagram vai Facebook ievietotas bildītes. Un viena no šādām grāmatām, ap kuru nu jau pat pagrūti izprotamu faktoru dēļ veidojās savdabīgs sociālais tīkls vai pat sektantiskam kultam līdzīga kustēšanās, bija vācu rakstnieka Patrika Zīskinda romāns “Parfīms”. Tad pagāja vēl kādi gadi, romāns tika izdots arī latviešu tulkojumā, to izlasīja visi, kurus vien tas interesēja, pēc tam bija arī pēc romāna veidota filma, un vēl pēc kāda laika, kā man šķiet, tas viss kaut kur izvējoja un pagaisa – gluži kā kurš katrs cits smaržūdens vai parfīms. Šī vietne ir pierādījums, ka ar aizrautību un centību interneta vidē ko interesantu var radīt arī tad, ja neraksta tikai par ēdiena gatavošanu vai mājas mīluļiem, bet šoreiz vārda tiešā nozīmē seko savam degunam jeb tam, kas tevi patiesi interesē, proti – smaržām. Var jau būt, ka no “Parfīma” tomēr gaisā vēl kaut kas ir palicis.