Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Aleksandrs Klūge
Patriote, 1979
Die Patriotin, Alexander Kluge
Piesakot Aleksandru Klūgi, jāpiemin, ka viņš ir pavisam atšķirīgs vācu jaunā kino autors, jo paralēli filmu uzņemšanai darbojies kā kino politiķis un ierēdnis. Jaunības draudzība ar Teodoru Adorno noteica Klūges uzskatus par mākslu kā vienīgo veiksmīgo politikas instrumentu; vēlāk režisors sacerēja Oberhauzenes manifesta centrālo tekstu, kā arī izstrādāja Vācijas filmu likumu, kas pēc tam nodrošināja darbu Fasbinderam, Hercogam, Vendersam un citiem. Iespējams, tieši Klūges aktīvisms kino birokrātijā viņa filmas no tās galēji attālina. “Patriotē” viņš brīvā jūklī savieno arhīva kadrus, pagātnes fotogrāfijas, dzejoļus, kartes un dienasgrāmatu stāstus, papildinot to ar dažādiem attēla eksperimentiem. Visam tam pa vidu risinās apjukušas vidusskolas skolotājas Gabijas Teihertes inscenētā dzīve, kurā varone, rūpēdamās par saviem skolniekiem, apņēmusies uzzināt Vācijas “īsto” jeb “pret” vēsturi. Filmas aizkadra balss ir kājas ceļgals, kas agrāk piederējis kādam Staļingradas kaujā kritušam vācu virsniekam. Ceļgala absolūti relativizējošā balss piedāvā skatītājam izdarīt savus privātus spriedumus par vēsturi, pierādot, ka retu reizi par vēsturi ir iespējams domāt arī ārpus izskaistinātajām un oficiālajām nacionālās valsts naratīva kategorijām.