Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Andžejs Žulavskis
Apsēstība, 1981
Possession, Andrzej Żuławski
“Apsēstība” sākas uz histēriskas nots, turpinās uz tās un filmas beigās vēl pat pārspēj pati savu histēriskumu. Šķietami nevainīgā drāma par mīlas trijstūri, vīram – politiskajam spiegam (atveido Sems Nīls) – atgriežoties mājās no kārtējās misijas un sastopot mīļoto sievu (atveido Izabella Adžanī), kura pēkšņi vēlas šķirties, ir tikai aizsegs šausmu žanra filmai. Aukstā kara Berlīne ar saviem mitrajiem mūriem ir neomulīgs fons skatītāju ceļam pretī filmas varoņu paranojai un asiņošanai, šī vārda dažādās nozīmēs. Kad Žulavskis pagājušajā gadā nomira, šķita, ka kino vairs neviens, varbūt izņemot Larsu fon Trīru, nespēs radīt patiesas bailes no tiem dēmoniskajiem spēkiem, kas slēpjas aiz cilvēku ikdienišķuma. Tas tādēļ, ka pat viena aina tukšā Berlīnes metro gaitenī, apsēstajai Adžanī varonei Annai veicot fiziski neiespējamu okulta neprāta “deju” ar iepirkumu maisiņu un produktu triekšanu pret sienu, ir apsēstība par excellence un visas kino vēstures fakts.