Dāvis Sīmanis

Damjāno d’Innočenco, Fabio d’Innočenco "Sliktās pasakas" 2020


Damjāno d’Innočenco, Fabio d’Innočenco

Sliktās pasakas, 2020

Favolacce, Damiano D’Innocenzo, Fabio D’Innocenzo


Filmas aizkadra balss atstāsta to, kas rakstīts nejauši atrastā kādas meitenes dienasgrāmatā. Izrādās, ka nelielā ciematā netālu no Romas dzīvo četri pusaudži savas pubertātes pašā sākumposmā, bet jau pazaudējuši jebkādu interesi pielāgoties vecāku dzīves virspusībai. Sekss, iespējams, ir vienīgais, kas interesē ciemata iedzīvotājus, jo par to runā un domā gandrīz katrs, uzspiežot šo noskaņojumu arī bērniem. Tomēr tā nav bērnu nevainība, ko brāļi d’Innočenco apliecina šajās pastorāli lēnajās un ļaunajās pasakās, bet gan pieaugušo pasaules piezemētais dzīvnieciskums. Ar to var cīnīties tikai vienā veidā; vietējās skolas vēstures skolotājs bērniem uzdod vasaras darbus – konstruēt paštaisītus spridzekļus un gatavot indes. Tas viņiem ļaus nekļūt par šīs panīkušās bezjēdzības turpmākajiem dalībniekiem. Jāsaka, ka filma galu galā iznākusi kā dīvains hibrīds – daļēji abstrakts kino apziņas stāvoklis ar intensīvu traģēdijas nojausmu un skarbu sociālo komismu.

Raksts no Novembris 2020 žurnāla