Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dž. Lī Tompsons
Tā tik ir dzīve!, 1964
What a Way to Go!, J. Lee Thompson
Ir tādas filmas, kas pēc to noskatīšanās dzīvo atmiņā, bet ir arī tādas kā, piemēram, šī, kas pilnā mērā ļauj izdzīvot to skatīšanos un ne uz kādu pēcdzīvi nepretendē. Tompsona filma “katras sievietes sapni” (precēšanos un bagātību) pārvērš gandrīz vai par lāstu. Šērlijas Makleinas burvīgā Luīza (uzvārdi viņai mainīsies) ik pa laikam apprecas, taču parasti viņas lielisku aktieru spēlētie vīri jaunās sievas ievibrētā libido vai vienkārši likteņa dēļ pēc kāzām kļūst bagāti, pārstrādājas un... mirst; nepalīdz arī precēšanās ar jau bagāto biznesa magnātu (Roberts Mičums). Citu vīru – nabadzīgu (sākumā) Parīzes mākslinieku ekspresionistu – spēlē Pols Ņūmans, un šajā epizodē ir asprātīgi uzbraukts visam: stereotipiem par Parīzi, īstiem māksliniekiem, iedvesmai, arī l’amour. Bez atsaucēm uz kinovēsturi un pašas Holivudas radītām melodrāmu klišejām šī filma par bagāto un nelaimīgo atraitni ir smieklīgs lielbudžeta atgādinājums par Holivudas apsēstību ar psihoanalīzi (ne velti viss Luīzas stāsts ir uz analītiķa dīvāna stāstīta retrospekcija). Paskatījos pie viena, cik reizes precējies pats filmas režisors Tompsons. Četras.