Mārcis Ošiņš

Džeiks Gavins "Hektors" 2015


Džeiks Gavins

Hektors, 2015

Hector, Jake Gavin


Filmas režisors Džeiks Gavins sniedz šķietami virspusīgu ieskatu bezpajumtnieka Hektora Makadama ikdienas dzīvē, kas lielākoties iekļaujas no malas novērojamā robežās: Hektora dzīves portretējums filmas pirmajā daļā sastāv no ainām slimnīcu gaiteņos, ceļmalas kafejnīcās un tukšās pilsētu šķērsielās, kur saskarsme ar apkārtējiem biežāk noved pie nežēlības un neizpratnes nekā līdzjūtības vai uzklausīšanas. Hektora dzīvē nekas nenotiek ātri vai sasteigti, un arī viņa stāsts skatītājam atklājas pavisam lēnām. Zināms, ka viņam ir plāns: doties uz slimnīcu Glāzgovā, lai veiktu veselības pārbaudi, tad uzmeklēt gadiem nesatikto māsu un brāli un, visbeidzot, – neatkarīgi no pārējām iecerēm un jebkādiem citiem apstākļiem – Ziemassvētkus, kā ierasts, pavadīt kādā patversmē Londonā, kur Hektoru sagaidītu par otru ģimeni kļuvušie iemītnieki un darbinieki. Aktierim Pīteram Mulanam jaunībā pašam nācies palikt bez pajumtes, un varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ viņa tēlojums izdevies tik neuzspiests, godīgs un cilvēcīgs. Ne traģiskas neveiksmes, ne vienkārša neiecietība neizdzēš Hektora acu skatienā labvēlību un cerību, un šķiet, ka ikvienam, kurš ar viņu pavadītu mazliet laika (piemēram, vienas pilnmetrāžas filmas garumā), varētu gribēties atbildēt viņam ar to pašu.

Raksts no Oktobris 2020 žurnāla