Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Hovards Hokss
Faraonu zeme, 1955
Land of the Pharaohs, Howard Hawks
Izņemot Mārtinu Skorsēzi un vēl dažus franču “autoru” teorijas adeptus, kino režisori un kritiķi izvairās runāt par šo Hovardam Hoksam pavisam netipisko filmu. Atšķirībā no režisoram ierastajām attiecību komēdijām vai kara filmām šis pārmaiņas pēc ir tā dēvētais “zobenu un sandaļu” kino. Filmas darbība risinās faraona Heopsa valdīšanas laikā Ēģiptē 3. gadu tūkstotī pirms Kristus, izvēlētais laikmets tomēr netiek glorificēts, bet gan piemērots stāstam par valdnieka un viņa jaunās sievas alkatību un neslēpto gigantomāniju, kad viņi ceļ lielāko no cilvēkiem pazīstamajām piramīdām. Hokss izvairās no episkajam stilam raksturīgajām pārspīlētajām kaujas ainām vai operu iestudējuma struktūras. Tas, visticamāk, arī bija banālais iemesls tam, ka filma pēc iznākšanas tika bargi kritizēta un tās apmeklējums (līdz ar to peļņa) bija necils. Hoksa tuvākais draugs rakstnieks Viljams Folkners, kurš rakstīja filmas scenāriju, uzreiz ņēmās taisnoties, ka viņam neesot bijis ne jausmas, kā rakstīt seno ēģiptiešu dialogus, bet pats režisors sūdzējās, cik grūti bija filmēt, izmantojot krāsaino platekrāna formu. Bet tagad filma skatāma citādi, vēstures stāsts uz ekrāna tieši savas vienkāršības dēļ liekas ticams un, kā šķiet, notver savu Ēģiptes pagātnes Zeitgeist.