Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Fransuā Trifo
Bēguļojošā mīla, 1979
L’amour en fuite, François Truffaut
Šī ir pēdējā no piecām filmām, kurās parādās aktiera Žana Pjēra Leo tēlotais Antuāns Duanels. No selindžeriski dumpīgā un apjukušā “400 sitienu” pusaudža, kas kādā brīdī pagriežas un skatās tieši kamerā, Duanels nu ir izaudzis par vīrieti, kas pārsvarā apjucis skatās uz sievietēm, – tiesa, vairākas no viņām jau ir bijušas iepriekšējās Duanela filmās. Kamēr melnbaltie kadri mijas ar krāsainiem, pagātne ar tagadni, iepriekšējās draudzenes ar tagadējām, atliek laiks iedomāties, ka īsts autors, kāds saskaņā ar autorteoriju ir arī Trifo, var atļauties savā filmā citēt pats savas iepriekšējās filmas, riskējot, ka vecie, jau par klasiku kļuvušie kadri izgaismos jaunās lentes trūkumus. Trifo arī beigās esot nožēlojis, ka uzņēmis šo filmu. Nezinu, simpātiskais Duanels vai kas, bet “Bēguļojošo mīlu” gribas aizstāvēt. Līdzīgi kā Duanels no atrastas saplēstas fotogrāfijas salīmē sievietes attēlu, skatītājam ir iespēja no šīs un tajā iekļauto iepriekšējo Duanela filmu kadriem iegūt vienojošu pārlaicīgu attēlu un saprast, ka nekas cits jau mums neatliek kā to pieņemt un iemīlēt. “Ja tu nenicini, tad arī nevajag izturēties tā, it kā tu to nicinātu,” Duanelam par dzīvi, bet varbūt kādam par pašu filmu saka Kolete.