Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kens Loučs
Meklējot Eriku, 2009
Looking for Eric, Ken Loach
Britu sociālo drāmu meistara Kena Louča daiļrades iepazīšana, godīgi sakot, bija pakārtota manam nodomam piestrādāt pie savas sociālās iejūtības izkopšanas. Nekad nav licies, ka kinematogrāfa uzdevums būtu risināt sabiedrībai aktuālas problēmas, vismaz ne tiešā veidā. Pat itāļu neoreālisti, gribas domāt, velosipēdu zagļus vai apavu spodrinātājus izrādīja, nevis lai demonstrētu īsto un smago pēckara laiku, bet lai estetizēti atkailinātu ikviena cilvēka dīvaino atrašanos dzīvē.
“Meklējot Eriku”, iespējams, nav Louča labākā filma (uzticamais kinokritiķis Īberts, piemēram, to ir pamatīgi nopēlis), taču ne vienmēr filmai (tāpat kā cilvēkam) jābūt labai, lai tā patiktu. Varbūt pie vainas ir simpātiskā un slavenā futbolista Erika Kantonā (viņš tēlo pats sevi) iesaistīšanās filmas galvenā varoņa lūzerīgā Erika dzīvē. No vienas puses, Loučs parāda britu strādnieku neizskaistināto ikdienu, taču komēdijas žanrs pieļauj atkāpes, ko arī izmanto Eriks (futbola leģenda), mistiski parādoties Erikam (pasta darbinieks). Tālākais koučings atmaskos visplašāko varoņu īpašību spektru, taču galvenais, ka visā savā kreisumā, nav šaubu, Loučs tic labajam. Un sākumā pietiek ar domu, ka tevi mīl tavs elks.