Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!
Kšištofs Keslovskis
Dekalogs, 1989
Dekalog, Krzysztof Kieślowski
Viens no iespaidīgākajiem pasaules kino darbiem, ko vērts noskatīties vēl un vēl – ikreiz, kad piedzīvojam lokālas vai globālas pārmaiņas, kas sagrauj vai apvērš visu mums apkārt ņudzošo realitāti kājām gaisā –, lai saprastu, kas ir tās lietas, kas notur cilvēcību cilvēkos. 572 minūtes lēnas un piesātinātas spriedzes, ko pastiprina neizskaidrojami skumjā un skaudrā Zbigņeva Preisnera mūzika. Desmit sēriju scenāriji (rakstīti kopā ar Kšištofu Peseviču) atzīti par kinodramaturģijas šedevriem, un tajos iekodētās mīklas, tēli vai simboli joprojām turpina mulsināt skatītāju un pētnieku prātus. Pats Keslovskis nekad nav atzinis, ka sēriju kārtas skaitļi atbilstu attiecīgajiem Vecās derības baušļiem, taču grūti pretoties kārdinājumam saprast un izskaidrot tajās notiekošo caur kādas augstākas kārtības vai patiesības prizmu. Iespējams, ka tieši tas arī bijis filmas veidotāju mērķis – likt skatītājam pašam nonākt pie atziņas, ka moralizēšana te ir bezjēdzīga. Ar “te” domājot to eksistenciālo situāciju, kurā mēs rodamies un topam par cilvēciskām būtnēm.