Mārcis Ošiņš

Mākoņa ēna, 2013

Radu Žude

Mākoņa ēna, 2013

O umbra de nor, Radu Jude

Šoreiz pat visai īsā filmā nesanāks izvairīties no neizbēgamā – nāves un nodokļiem. Floresku, apātisks un Bukarestes saules nogurdināts priesteris, ierodas pie smagi slimas sievietes, kuras radi cer uz svētā tēva spējām mirstošo dziedināt. “Tuvojoties mana mūža beigām, palīdzi man un nepamet mani šausmīgajā nāves stundā. Mana dzīve pagājusi kā dziļš miegs, kā mākoņa ēna…” – tuvinieki neizpratnē noklausās, kā Floresku nober “īpašu lūgšanu, kas mudina dvēseli pamest ķermeni”. Pēc neilgas domu apmaiņas viņš negribīgi piekrīt nolasīt arī kādu tekstu, kas drīzāk vērsts uz slimnieces izdzīvošanu, nevis izvadīšanu: “Un, ja viņai būs lemts nest slimības krustu, lai notiek tava griba.” Dažas ikdienišķas lūgšanas, sasteigta tēvreize, krusts, āmen, un atpakaļ uz biroju, kur draudzes grāmatvede cīnās ar ziedojumu iegrāmatošanu. Rutīnā iestidzis mācītājs, apbedīšanas birojs Stairway to Heaven un rūgti komiska dzīvības un nāves komercializēšana sastopas ar ticību, šaubām, ļaunumu un neatbildamu jautājumu: vai nepareiza lūgšana var izraisīt nāvi?

Raksts no Septembris 2024 žurnāla