Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Omars az Zohīrī
Spalvas, 2021
Feathers, Omar El Zohairy
Lai gan az Zohīrī filma šogad uzvarēja Kan-nu kinofestivāla Kritiķu nedēļas programmā, pieļauju, ka vēlāk to izdosies noskatīties tikai retajam. Ēģiptiešu režisora debitanta drausmo sociālo pasaku tikpat labi varētu būt veidojis Bunjuels – turklāt gan savā agrīnajā periodā, kad aizrāvās ar Mehiko degradēto nomaļu “patieso” dzīvi, gan arī vēlīnajā, kad caur sirreālisma traģikomisko prizmu kritizēja cilvēku manierīgo stulbumu. Ēģiptiešu ģimene, kurā aug trīs mazi bērni, no kuriem viens ir nupat dzimis zīdainis, ievietota kādas bijušās grants vai ogļu rūpnīcas postapokaliptiskajā realitātē. Te ir gan veikals sarūsējušā sarga būdā, gan policijas iecirknis tukšuma viducī, bet dzīvojamās mājas ir pamesti betona grausti. Filmas darbība aizsākas, kad ģimenes tēvs, acīmredzami idiots, kurš mīl apputējušo mājokli dekorēt ar krāsainu lampiņu apspīdētām mākslīgā marmora strūklakām, uz dēla dzimšanas dienu uzaicina vietējo burvju mākslinieku. Tas rāda dažādus trikus, bet arī nobur tēvu par vistu un vairs nemāk to atburt atkal atpakaļ. Sieva nu ir pamesta ar trim bērniem un vistu šajā murgainajā pasaulē, bet viss pārējais ir stāsts, kurā apvienojas perversa iztēle un skumjas prognozes par cilvēces nākotni. Un šis stāsts atstāj vienkārši satriecošu iespaidu mūsdienu novienādotā kino laikmetā.