Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pauls Verhūvens
Miesa+asinis, 1985
Flesh+Blood, Paul Verhoeven
20. gs. 80. gados vēsturiskajām filmām raksturīgo renesanses glorificēšanu ar tās humānistiskajiem tēliem nomainīja vardarbības eskalācija un seksuālas pārmērības. Radās pat vesels vēsturiskais asinsizliešanas apakšžanrs, labi sakrītot ar B kategorijas filmu marginālāko skatītāju interesēm. Nīderlandiešu elitists Pauls Verhūvens labi adaptējās šajā jaunajā situācijā un īpašā veidā no jauna atklāja Ziemeļitālijas renesansi, pateicoties sava iemīļotā aktiera Ritgera Hauera atveidotajam kara algotnim Martinam un viņa slepkavnieku bandai. Filmā Savonarolas cienīga jezga sākas, kad Martins, iestūķējis vietējās prostitūtas nedzīvo zīdaini vīna mučelē, tiecas viņu apglabāt svaigi izraktā kapiņā, bet tur no dubļiem iznirst svētā Tūras Mārtiņa koka skulptūra. Noplukušo karotāju pulciņš iztulko to par zīmi, un viss tālākais, kā vēsta arī filmas nosaukums, ir estetizēts nežēlības absurds un dekameroniska uzdzīve mēra laikā, vienlaikus sludinot ekstātisku sekošanu svētā Mārtiņa gribai. Filmas beigās šķiet, ka tā renesanse iestājusies jau mums tepat apkārt.