Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Pjērs Melvils
Policists, 1972
Un flic, Jean-Pierre Melville
Tieši Žans Pjērs Melvils savās filmās, manuprāt, vislabāk ļāva uz ekrāna atklāt ne vien Alēna Delona neticamo skaistumu, bet arī to, ka aiz šīs šķietami nemirstīgās fasādes slēpjas vientulība un, skaidrs, arī beigu nojausma. Filma jau iesākas neaizmirstami – ar garu, pilnīgi atsvešinātu, pelēkos toņos ieturētu (ārā gāž lietus) bankas aplaupīšanas epizodi. Iepriekš Melvila “Samurajā” nospēlējis bezkaislīgo pasūtījuma slepkavu un “Sarkanajā aplī” – laupītāju, Delons šajā filmā parādās šķietami pretējā nometnē: viņš ir policists. No otras puses, komisārs atrodas tai pašā visai bezcerīgajā pasaulē, kur eleganti tērptie noziedznieki. Policista un grupējuma vadoņa Simona (lomā ideāls Ričards Krena) ceļi krustosies arī bīstami skaistās Katijas (viņas lomā Katrina Deneva) teritorijā. No filmas dveš emocionāls un estētisks vēsums, kas brīnumainā kārtā liek just līdzi ikvienam varonim, bet varbūt – vienkārši pašai viņu eksistencei. Savu nospiedumu uz visu filmas intonāciju atstāj arī fakts, ka “Policists” izrādīsies Melvila pēdējā filma pirms pēkšņās nāves. Un tagad jau, protams, arī Alēns Delons.