Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pons Čunho
Cauri sniegiem, 2013
Snowpiercer, Bong Joon-ho
“Cauri sniegiem” varētu uzskatīt par režisora un scenārista Pona Čunho filmas “Parazīts” (2019) prologu, kas izvērš tās kopējo tematisko līniju milzīgā paātrinājumā un nežēlīgākos apstākļos. “Parazīts” skatītāju caur pagrabiem, kāpnēm un divstāvu tualetēm ieved sociālās hierarhijas vertikālē, un “Cauri sniegiem” dara to pašu, sabiedrību ar visām tās šķirām iespundējot vilcienā, kura vienīgā kustība ir horizontāla – uz priekšu. Filmas sižets risinās 2031. gadā. Pasauli pārņēmis negants sals, kas nonāvējis lielāko daļu cilvēces. Visi izdzīvojušie patvērušies milzīgā vilcienā, ko, par spīti skaudrajam klimatam, uz priekšu turpina nest neredzams dzinējspēks. Varu pār vilciena iemītniekiem uzurpējis kāds mītiem apvīts tirāns, kas mitinās vilciena priekšgalā un paverdzinājis aizmugurējos vagonos ieslodzīto sabiedrības daļu, kuras dzīves zvērīgie apstākļi ir priekšnosacījums priekšējo vagonu komfortam, ko bauda cītīgi apsargāta saujiņa izredzēto. Filma savu vēstījumu necenšas slēpt aiz neatšifrējamiem simboliem: tajā viss notiek tieši, intensīvi un bez aplinkiem. Neizbēgami nomākto gaisotni atsvaidzina Tildas Svintones apburošais tēlojums (viņa atveido nenosvērtu starpnieci, kam uzticēts pārraudzīt vilciena aizmugurējos vagonus), bet kritiskajos brīžos var nākties aizmirsties pārdomās par jautājumiem, kuru iztirzāšana nekādi nesakrīt ar vilciena nevaldāmo tempu.