Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Roberts Oltmans
Īsie kadri, 1993
Short cuts, Robert Altman
Patiesībā tie ir iegriezumi; īsie iegriezumi – kino montāžā tā var dēvēt kadrus, kuri ātri nomaina cits citu, neļaujot veltīt pārāk daudz uzmanības tajos notiekošajam, bet vairāk norādot uz to “metrisko” ietekmi. Kad Oltmans mums rāda Losandželosas nomaļu iedzīvotāju dažādās dzīves, arī viņš neļauj tajās iedziļināties (ne ilguma, ne psiholoģijas nozīmē), bet skrienošā tempā pievēršas kāda nezināma force majeure klātbūtnei, kas visu šo apskretušo, Holivudas spozmei paralēlo pasauli velk skumjā bezizejā. Filmas sākumā tie ir miglošanas helikopteri, kas izsmidzina kukaiņu indi pār visiem filmas dīvaiņiem, tādējādi padarot viņu uzvedību vēl dīvaināku. Beigās šis nepārvaramais spēks ir slepkavošanas instinkts, ko izraisījusi zemestrīce. “Iegriezumi” starp sākumu un beigām ir smieklīgi (Tima Robinsa atveidotais agresīvais un ar seksu apsēstais policists ir komēdijas viducī), tad – nostalģiski, vēlāk – traģiski, tad – atkal smieklīgi, šajā ņirbošo etīžu ķēdē tā arī neatklājot filmas žanru. Kāds teiktu, ka tāda ir pati dzīve – bez žanra un pavisam savāda.