Saldumiņš, 1989

Džeina Kampione

Saldumiņš, 1989

Sweetie, Jane Campion

Pirmo intrigu režisores Džeinas Kampiones debijas filmā savērpj jau nosaukumā ietvertais mīļvārdiņš, kurā iesaukta viena no attēlotās ģimenes pieaugušajām meitām: vēl pirms iepazīšanās ar personāžu rodas jautājums, vai runa šeit ir par mīļumu vai zobošanos. Atbilde uz šo jautājumu tā arī netiek sniegta. Vistuvāk skatītājs iepazīst Saldumiņa māsu Keju, kuras ikdienišķo dzīvi izraibina prāvs daudzums māņticību un maģiskās domāšanas, sākot ar ezoterisku bijību pret kokiem, beidzot ar tējas lapās nolasītiem pareģojumiem, ka viņa atradīs “īpašu, dziļu mīlestību”, kad sastaps vīrieti ar jautājuma zīmi uz pieres (protams, drīz vien tas arī notiek). Savam jaunajam draugam viņa stāsta par septiņām spirituālajām plaknēm – viņu mīlestība atrodoties pašā augšā –, bet šajā pasaku konstrukcijā iejaucas Saldumiņš, kas nolēmusi kļūt par aktrisi un kāda gluma producenta pavadībā ielaužas māsas dzīvoklī, lai lieku reizi pagozētos uzmanības centrā. Viņas murgaino izdarību rezultātā sašūpojas gan Kejas dzīve, gan abu māsu vecāku laulība, taču daudzie varoņu konflikti tā arī neved ne pie kādiem secinājumiem vai morāles: Saldumiņš turpina prieka brīžos bērnišķīgi rotaļāties un sniegt ģimenei klišejiskus priekšnesumus vai dusmu uzplūdos atņirgt zobus un tēlot dzīvnieku, tikmēr pārējie aizvien neredz starp filmas scenārija rindām ieslēptos mājienus, ka reizēm labāk sevi neuztvert pārāk nopietni.