Daniela Zacmane

Šaubu ēna, 1943


RL skatās

Alfreds Hičkoks

Šaubu ēna, 1943

Shadow of a Doubt, Alfred Hitchcock


Nav šaubu, ka jānotiek kaut kam sliktam – par to vēsta tumšais vilciens ar melnu dūmu mākoni, kas gaišā dienas laikā iebrauc Santarosas pilsētiņā Kalifornijā. Hičkoks vēlējies spriedzi ienest pavisam parastā Amerikas vidē starp pavisam parastiem cilvēkiem. Un patiesi, visi Ņūtoni līdzinās daudzām citām ģimenēm, varbūt tāpēc jaunajai Čārlijai ir garlaicīgi un viņa tik ļoti gaida ierodamies onkuli, kura vārdā reiz nosaukta. Vienreiz redzēta, vienmēr atmiņā paliks Beitsa māja (patiesībā divas) no Hičkoka filmas “Psycho”, taču arī Ņūtonu mājā ir kāpnes, kuras dīvaini salūzīs, ir logi, gar kuriem pārslīd ēna, un garāža, kurai aizkrīt durvis. Var apbrīnot galvenajās lomās Džozefu Kotenu un Terisu Raitu, var samulst par to, ka mēs tā arī neko neuzzinām par tām bagātajām mirušajām atraitnēm, uz kurām balstās liela daļa filmas intrigas, var novērtēt dažādos kameras rakursus, montāžu un tā tālāk, bet visvairāk mani pārsteidza un arī aizkustināja kas cits. Ja tā padomā, tad šī ir filma, kurā neviens īsti negrib zināt, kas notika un vai notika. Ilūzija par mīļu cilvēku var izrādīties dārgāka par patiesību. Izklausās pēc kārtīgas ģimenes melodrāmas, ja vien ne Hičkoks.

Raksts no Decembris 2021 žurnāla