Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sems Pekinpā
Atnesiet man Alfredo Garsijas galvu, 1974
Bring Me the Head of Alfredo Garcia, Sam Peckinpah
Kinokritiķis Rodžers Īberts šo filmu nodēvējis par nežēlības psihisko baletu. Grūti saprast, vai tā ir dīvains vesterna un road movie žanru meistardarbs vai pilnīga Pekinpā kā režisora izgāšanās. Aktieri nespēlē visai labi, sižeta līnijas nesienas kopā, ļaunie meksikāņi atsauc atmiņā prezidenta Trampa retoriku. Tomēr šajā tehniski un saturiski pesimistiskajā pasaules ainā ir arī kaut kas īsts: tā ir autora nožēla par domāšanas politizēšanos un vispārēju neiecietību. Filmas ievadā meksikāņu mafijas līderis El Hefe atklāj, ka viņa pusaugu meita ir stāvoklī un vainīgais ir viņa tuvākais palīgs Alfredo Garsija, kurš nu jau ir aizbēdzis. Šajā brīdī arī atskan folklorizētie vārdi: “Atnesiet man Alfredo Garsijas galvu,” – kas izraisa sekojošo vardarbību kā vienīgo filmas varoņiem pazīstamo komunicēšanas formu. Šai vardarbīgajai jezgai pāri stāv tikai viens metafizisks indivīds – galvenais varonis Benijs. Viņš nav nedz revolucionārs komunists, nedz liberāls kapitālists. Viņš ir pats par sevi un, traģiska romantisma dzīts, cer atrast savu nāvi Meksikas saulē.