Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džordžs Millers
Trakais Makss: skarbais ceļš, 2015
Mad Max: Fury Road, George Miller
Šī ir retā filma, kuras darbība neparedz nekādus īpašus notikumus vai dramaturģiskus pagriezienus. Filmā nav pat mīlestības ainu, par ko gan uzticīgākie Millera izveidotās “Trakā Makša” franšīzes fani tikai priecājas. Filma ir viena vienīga pakaļdzīšanās ar auto tuksnesī – kaut kur Austrālijā, pēc globālo klimata pārmaiņu un karu beigām. Verdzībā nonākušu sieviešu bariņš vienroces brīvības cīnītājas Furiozas un savrupa autobraucēja atriebēja Maksa vadībā cenšas izbēgt no acīmredzami prātu izkūkojušu Valhallas zēnu – kamikadžu – bandas. Bandu savukārt vada pie improvizēta elpošanas aparāta pieslēgts Votāns, bezdegunis cilvēkēdājs un ieroču barons ar parūku, kas veidota no lodēm. Jebkādi kino smalkumi šeit ir atmesti, rādot, kā benzīna cisternas mašīna traucas cauri smilšu vētrai, bet tai nopakaļ nesas mošķu mošķi. Fantasmagoriskās Millera ainas jeb, precīzāk, nebeidzamā automašīnu anarhija (radīta tikai ar praktiskiem efektiem un kaskadieru trikiem) ieved nomoda sapnī – absolūtā un brutālā vizuālā simfonijā, kāda ārpus šīs filmas var atklāties vienīgi psihofarmakoloģijas iespaidā.