Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žans Vigo
Sakarā ar Nicu, 1930
À propos de Nice, Jean Vigo
Iespējams, līdzīgu filmu varētu uzņemt par jebkuru citu pilsētu, jo visur var ieraudzīt nemitīgi atkārtotas un tizlas vidusšķiras pilsoņu darbības, kuras pakļaut “kinoacs” kritikai (starp citu, filmas operators bija Dzigas Vertova brālis Boriss Kaufmans). Tomēr nepamet sajūta, ka Žana Vigo izvēle nebija nejauša, tāpat kā nejauša nebija nedz viņa intensīvā autora dzīve, nedz acīmredzami pāragrā nāve. Nica ir īpašs savienojums – liela pilsēta, kas vienlaikus ir franču buržuāzijas kūrorts un itāļu revolūcijas šūpulis. Dažādie pilsētas dzīves un cilvēku ikdienas fragmenti filmā nostājušies stingrā ierindā, un attēlu haoss ir tikai šķietamība. Kapos izkalta Pietā montēta kopā ar neprātīgu čarlstonu, kurā sievietes nekautri atkailina kājas; ģeometriski regulārais cilvēku izkārtojums pludmalē tiek montēts kopā ar milzīgu papjēmašē figūru procesiju centrālajā ielā. Pakāpeniski Vigo radīto tēlu ņirboņa sāk atgādināt Rablē, kas ar savu karnevālismu apgriež pasauli vai vismaz uz mirkli atgādina, ka dzīvojam kolektīvu rituālu un novienādotas domāšanas dzīvi.