Zēns un gārnis, 2023

Hajao Mijadzaki
Zēns un gārnis, 2023
Kimitachi wa dō ikiru ka, Hayao Miyazaki

Tā sagadījies, ka pirmā Mijadzaki filma, par ko rakstu, varētu būt viņa pēdējā, lai gan viņa pasaulē (vai visās viņa pasaulēs) nākotne nekad nav prognozējama: 83 gadus vecais animācijas meistars jau vairākkārt apņēmies doties pensijā, tomēr ikreiz atgriezies darbā, un pēdējos septiņus gadus viņš veltījis šai filmai. Galvenais varonis Mahito zināmā mērā ir gan pārlaicīgs režisora pašportrets, gan patstāvīgs personāžs, kura dzīvesstāstam lemts pārklāties ar Mijadzaki bērnības pārdzīvojumiem, atmiņām un sapņiem. Tieši sapņiem arī līdzinās vairums filmas epizožu: līdzās gruvešiem kara izpostītajā Tokijā, kur slimnīcas ugunsgrēkā iet bojā Mahito māte, atklājas vēl viena paralēla realitāte, kurā zēnu ieved ķērcošs, antropomorfs zivju gārnis. Aizspogulijai līdzīgajā pasaulē Mahito nākas spēlēt galveno lomu: viņam uzticēts glābt savu māti, pamāti, vēlāk arī visu pasauli un pašam sevi, kamēr no visām pusēm uzglūn dažādi dzīvi un nedzīvi radījumi, papagaiļi cilvēkēdāji, pelikāni un neuzticamais ceļabiedrs gārnis. Daudzdimensionālā truša ala aizved uz meditāciju par pieaugšanu un atbildību, par zaudējuma sāpēm un radīšanas laimi. Un par to, kā rast drosmi, lai no iztēles sniegtā patvēruma atgrieztos zemes dzīvē: ja to vispār iespējams iemācīties, tad noteikti no Mijadzaki.