Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Šeit sniegtie ieteikumi pievēršas suņiem visā to krāšņumā un vienkāršībā – reāliem suņiem, iedomātiem suņiem, leksikogrāfiskiem suņiem, pagātnes suņiem, nākotnes suņiem.
Viktorijas laikmeta suņi
Kolins Dikijs, LARB, 2019. gada 4. februārī
Šekspīra laikos suņi bija vienkārši suņi; ja tos vispār kaut kā šķiroja, tad tikai pēc nolūka, kādam konkrēto suni izmantoja. Cilvēki runāja par “medību suņiem”, “klēpja suņiem”, “sargsuņiem”, “ganu suņiem” un “dauzoņām”. Tradīcija iedalīt suņus “šķirnēs”, katrai no tām paredzot konkrētas miesas uzbūves un temperamenta īpatnības, izveidojās tikai 19. gadsimta vidū, kad F. T. Bārnums bija izgudrojis suņu šovu kā jaunu publiskas izklaides žanru. “Pirmo reizi suņa spējas sāka vērtēt, vadoties pēc tā ārienes un tās atbilstības citu ar līdzīgām spējām apveltītu suņu eksterjeram.” (2870 vārdu)
Suņu staidzinātāja bizness
Ričs Vudsons, NYR Daily, 2018. gada 27. decembrī
Profesionāla Ņujorkas suņu staidzinātāja dienasgrāmata. “Būdams visnotaļ uzkrītošs vietējās kopienas “gandrīz loceklis”, es saviesīgi tērgāju ar savu suņu kaimiņiem un ēku pārvaldniekiem, kā arī saviem klientiem – visdažādākajos vestibilos, kāpņu telpās, kā arī uz ietvēm, ielām un lieveņiem. Šīs attiecības, gluži kā ūdens, vienmēr atrod īsto līmeni un laika gaitā nostabilizējas kaut kur starp pieklājīgu pazīšanos un patiesu draudzību. Nekas no tā visa nepieder pie mana tiešā darba, taču tas nenozīmē, ka tas nav svarīgi. Tieši otrādi: ne mazāk būtiska par maniem vienkāršajiem pienākumiem – suņu staidzināšanu – ir arī nepieciešamība tikt uzskatītam par uzticamu un godīgu cilvēku. Iemācīties var tikai pirmo.” (2200 vārdu)
Pitbulterjeru svētais aizbildnis
Kandisa Daiere, Atlanta, 2018. gada 13. decembrī
Raksts par Džeisonu Flatu, “pankroka svēto Asīzes Francisku”, kurš savulaik bijis Volstrītas mākleris, bet tad devies uz Džordžijas pavalsti, kur nodibinājis patversmi no cilvēku nežēlības cietušiem pitbulterjeriem. “Viņš pieņem kaušļus un kodējus, aklos un kurlos, arī jebkuru citu “īpašo vajadzību” gadījumu, ko atraidījušas citas organizācijas vai kam citās patversmēs draud eitanāzija. Kāds suns vētras laikā piesalis pie zemes, citam bijušas vairāk nekā 60 durtas brūces, bet viens pitbuls spīdzināts ar elektrošoka siksnu. Flats sniedz pat hospisa pakalpojumus, uzņemot pie sevis mirstošus suņus un atvieglojot to pēdējās dienas ar steikiem un saldējumu.” (3300 vārdu)
Teksts šrifta korekcijai
Džonatans Heflers, Typography, 2020. gada 19. maijā
Ardievu, ašā brūnā lapsa un slinkais suns, kuri vairs lāgā nespēj tikt galā ar burtveidola modelēšanas uzdevumiem. Tipogrāfijā vienlīdz svarīgi paši burti un atstarpes starp tiem. Lai izstrādātu pēc iespējas labāku atstarpju izkārtojumu, vajag daudz vairāk un labāk piemērotu “pangrammu” – tā tipogrāfi sauc šrifta novērtēšanā lietotos izmēģinājuma teikumus, kuros angļu valodā bieži piesauc lapsas, suņus un lūšus (foxes, dogs, lynxes). “Angļu valodā septiņi vizuāli neveiklākie burti ir deviņu visretāk sastopamo vidū, taču pangrammas tos sabāž katrā teikumā.” (3070 vārdu)
Mans suns, kad es nonācu cietumā
Kerija Bleikingere, The Marshall Project, 2018. gada 8. novembrī
“Pirms nokļuvu cietumā, man bija suns. Viņu sauca Šarlote. Tā bija melna labradora un greihaunda jauktenīte ar baltiem plankumiem ap degunu. Tas, ka viņu paņēmu, bija viena no nedaudzajām lietām, ko es nenožēloju no saviem narkotiku lietošanas gadiem. Šarloti es pārnesu mājās 2007. gadā; bija pagājušas tikai nedaudzas dienas, kopš biju nolēkusi no kāda tilta Ņujorkas pavalsts Itakā, pilnīgi nopietni mēģinot padarīt sev galu. Policija man vēlāk pateica, ka tas bijis kritiens no 30 metru augstuma. Es biju pilnīgi izputējusi narkomāne, un suns nozīmēja gan izdevumus, gan atbildību. Taču es biju vientuļa, un tas, protams, bija smags mirklis manā dzīvē. Man kaut ko vajadzēja.” (1300 vārdu)
Kā tikt pie pomskija
Pradīps Mutaliks, Quanta, 2020. gada 18. jūnijā
Spekulatīvas pārdomas par pandēmiju un dzimumvairošanos, eleganti ietērptas suņu ciltsdarbam un braminu aklajām čūskām veltītu atjautības uzdevumu formā. Pirmais uzdevums: “Dakss ir ģenētiski par 56% Sibīrijas haskijs un par 44% pomerānietis (punduršpics). Ņemot vērā, ka divu tīršķirnes suņu pēcnācējus formāli uzskata par abu šķirņu ģenētisko sajaukumu vienādās proporcijās – kā panākta Daksa neparastā gēnu kombinācija? Kāds ir mazākais paaudžu skaits, kas vajadzīgs, lai iegūtu šādu gēnu kombināciju līdz tuvākajam procentpunktam?” (1700 vārdu)
Noturies
Drū Diksons, Albert Bridge Capital, 2019. gada 17. jūnijā
Neparasts, autoram netipisks raksts, kas nepiespiesti ceļo starp diviem labi pazīstamiem žanriem, – stāsts par dziļu problēmu māktu pusaudzi un klaiņojošu suni, kura pieķeršanās pusaudzim neļauj spert traģisku soli –, taču noslēgumā tas piepeši pagriežas un nonāk negaidītā un ārkārtīgi iepriecinošā teritorijā. Tikai cilvēks ar akmens sirdi var to izlasīt un nenonākt pie kaut nedaudz labākām domām par dzīvi šajā pasaulē. (1833 vārdi)
Vai Čērča laboratorijā ir īpašs ūdens?
Džordžs Čērčs un Horhe Konde, Andreessen Horowitz, 2019. gada 26. februārī
Saruna par jaunākajiem pavērsieniem gēnu inženierijā, tajā skaitā Ķīnas CRISPR bērniem un projektiem, pie kuriem norit darbs paša Džordža Čērča Hārvardas laboratorijā, – tajā skaitā suņu atjaunināšanu un cūku orgānu rediģēšanu, lai tos varētu pārstādīt cilvēkiem. Čērčs apgalvo, ka ētiskas debates par gēnu inženieriju var atrisināt ar reālās pasaules rezultātiem – tieši tāpat, kā pēc Luīzes Braunas piedzimšanas 1978. gadā in vitro apaugļošana acumirklī kļuva pieņemama pat tiem, kuri pirms tam principiāli iebilda pret “mākslīgo” apaugļošanu. (7700 vārdu)
Roberts Kotrels,
veido thebrowser.com tīmekļa vietni un informatīvo biļetenu, kas iesaka vērtīgu lasāmvielu, parasti sastopams Rīgā, veikalā Robert’s Books (robertsbooks.lv)