Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Roberts Valzers
Mikroskripti
No vācu angļu valodā tulkojusi Sūzana Bernofska, Valtera Benjamina pēcvārds.
Ņujorka: New Directions, 2010
Bilingvā publicētie “Mikroskripti” ir 40 tekstu apkopojums – Valzera stāsti un apcerējumi par visu ko, sākot ar van Gogu un radio un beidzot ar šņabi, bildinājumiem, sliktu laulību, un atziņu, ka galu galā ikviens no mums ir cūka. Tekstus, kuru tulkojumi publicēti paralēli oriģinālu faksimiliem, jo aizraujošākus padara tas, ka tie sarakstīti apmēram milimetru lieliem burtiņiem vācu senajā Kurrent rakstībā – uz kalendāra puslapiņas, uz vizītkartes, ziepju iesaiņojuma, kabatas formāta lubenes vāka iekšpuses, nepatīkama satura telegrammas. Mikroskriptus tikai pēc autora nāves 1956. gadā uzgāja viņa literārā mantojuma pilnvarnieks Karls Zēligs, kurš to uzskatīja par Valzera šizofrēnijas apliecinājumu, turklāt vēl neatšifrējamā, slepenā kodā. Viņa uzskats ilgāku laiku palika nekoriģēts, jo Zēligs vienkārši savam atradumam nevienu nelaida klāt. Pats nu jau par kanonisku modernistu atzītais Valzers kādam izdevējam savulaik apgalvoja, ka, rakstot ar tinti, viņš esot nepacietīgs un pirkstos ātri vien iemetoties krampji – sīkais zīmuļa raksts esot viņa vingrinājums pacietībā. Tekstu virtuozais vieliskums tomēr, šķiet, liecina par gluži apzinātu – nevis nejaušu – estētisku pozīciju.